Ekspertu viedokļi

  • Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja

    Attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem sociālo un veselības aprūpespakalpojumu saņemšanas kārtība un apjoms nav mainīti.Šajā sesijā Saeima ir pieņēmusi komisijas virzītos grozījumus Bezdarbniekuun darba meklētāju atbalsta likumā, paredzot Eiropas Savienības zilāskartes turētājiem vienlīdzīgas tiesības uz informācijas un palīdzībaspakalpojumiem Nodarbinātības valsts aģentūrā.

    Zilo karšu turētāji ir trešovalstu pilsoņi, kas Latvijā ierodas, lai strādātu augsti kvalificētusdarbus. Pārņemot Eiropas direktīvu, viņiem noteiktas arī vienlīdzīgastiesības uz sociālajām garantijām bezdarba periodā.

  • Maira Roze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece

    Izlasot Aļonas Jecvetovas interviju, radās iespaids, ka Latvija ir ieguvusi jaunu, lojālu cilvēku, kurš vēlas šeit dzīvot, stādāt, audzināt bērnus un būt piederīga šai valstij.

    Par darbu

    Ir jāpiekrīt Aļonai, ka darba meklējumos valodas zināšanām ir liela nozīme. Protams, ir profesijas, kur valsts valodas zināšanu apjoms nav nepieciešams augsts, bet pārsvarā, labam darbam ir nepieciešamas arī labas valodas zināšanas.

  • Nils Muižnieks, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors

    Integrācijas politika Latvijā ir diezgan nepilnīga, nepastāv veiksmīga sistēma imigrantu integrēšanai, bet likumdošanā joprojām ir robi, un pašas sabiedrības attieksme ir diezgan noraidoša. Kā piemēru varu minēt jaunāko Imigrantu integrācijas politikas indeksu*, kurā, salīdzinot 31 valsts likumus, secināts, ka Latvijā ir visnelabvēlīgākā vide ieceļotājiem un viņu bērniem.